EARTH CHARTER

THE EARTH CHARTER IN ACTION

The Earth Charter Initiative - Latvia

 
 
ZEMES HARTA

PREAMBULA

Mēs šobrīd atrodamies kritiskā pagrieziena punktā Zemes vēsturē - laikā, kad cilvēcei ir jāizdara izvēle par savu nākotni. Pasaule kļūst aizvien trauslāka un viss tajā ir savstarpēji atkarīgs, tāpēc nākotne slēpj sevī  vienlaikus gan lielus draudus, gan diženu solījumu. Lai ietu uz priekšu, mums ir jāatzīst, ka brīnumainajā kultūru un dzīves formu daudzveidībā mēs esam viena cilvēku ģimene un viena Zemes kopiena, ko saista kopīgs liktenis. Mums ir jāapvienojas, lai veicinātu ilgtspējīgas globālas sabiedrības rašanos, kuras pamatā būtu cieņa pret dabu, vispārējo cilvēktiesību ievērošana, ekonomiskais taisnīgums un miera kultūra. Ceļā uz šo mērķi ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs, zemes tautas un nācijas, deklarētu savu atbildību citam pret citu, pret diženo dzīvības kopienu un nākamajām paaudzēm.

Zeme, mūsu Mājas

Cilvēce ir daļa no plašā Visuma, kas nepārtraukti attīstās. Zeme, mūsu mājas, ir dzīva, jo tajā mīt unikāla dzīvības kopiena. Dabas spēki padara izdzīvošanu par sarežģītu un nedrošu piedzīvojumu, taču Zeme ir radījusi dzīvības evolūcijai nepieciešamos apstākļus. Dzīvības kopienas pielāgošanās spējas un cilvēces labklājība ir atkarīgas no tā, vai mēs spēsim saglabāt veselu biosfēru ar visām tās ekoloģiskajām sistēmām, plašo augu un dzīvnieku daudzveidību, auglīgām augsnēm, tīriem ūdeņiem un nepiesārņotu gaisu. Par globālo vidi ar tās ierobežotajiem resursiem ir kopīgi jārūpējas visai cilvēcei. Zemes dzīvotspējas, daudzveidības un dailes aizsardzība ir svēts pienākums.

Globālā situācija

Valdošie ražošanas un patēriņa paradumi izraisa vides nopostīšanu, resursu izsmelšanu un plaša mēroga sugu izmiršanu. Tiek apdraudēta arī kopienu izdzīvošana. Attīstības nodrošinātie labumi netiek sadalīti vienlīdzīgi, un plaisa starp bagātajiem un nabagajiem aizvien pieaug. Netaisnība, nabadzība, izglītības trūkums un bruņoti konflikti ir plaši izplatītas parādības, kas izraisa daudz ciešanu. Līdz šim nepieredzēts cilvēku skaita pieaugums ir pārslogojis ekoloģiskās un sociālās sistēmas. Globālās drošības pamati ir apdraudēti. Šīs iezīmes ir ārkārtīgi bīstamas, taču tās vēl ir iespējams novērst. 

Nākotnes izaicinājumi

Izvēle ir mūsu ziņā - izveidot globālu sadarbību, lai rūpētos par Zemi un cits citu, vai arī riskēt ar mūsu pašu un dzīvības daudzveidības iznīcību. Pašos pamatos ir jāmaina mūsu vērtības, institūcijas un dzīvesveids. Mums ir jāsaprot, ka pēc pamatvajadzību apmierināšanas cilvēces attīstības pamatā ir kļūt par kaut ko vairāk nevis iegūt vairāk. Mums ir nepieciešamās zināšanas un tehnoloģijas, lai parūpētos par visiem un samazinātu mūsu ietekmi uz vidi. Globālas pilsoniskas sabiedrības rašanās paver jaunas iespējas izveidot pasauli, kurā valda demokrātija un humānisms. Mūsu vides, ekonomiskie, politiskie, sociālie un garīgie izaicinājumi ir cieši savstarpēji saistīti, un kopā mēs varam rast iekļaujošus risinājumus. 

Vispārējā atbildība

Lai sasniegtu šos mērķus, mums ir jāpieņem lēmums dzīvē vadīties pēc vispārējās atbildības, identificējot sevi gan ar plašāko Zemes kopienu, gan ar vietējām kopienām. Mēs esam vienlaikus gan dažādu valstu, gan vienas pasaules pilsoņi, kur lokālais un globālais ir cieši saistīti. Ikkatrs ir atbildīgs par cilvēku saimes un plašākās dzīvās pasaules pašreizējo un nākotnes labklājību. Cilvēces solidaritātes gars un radniecība ar visu dzīvo pieaug spēkā, kad mēs godbijīgi attiecamies pret dzīvības noslēpumu, izjūtam pateicību par dzīvības dāvanu un ar pazemību apzināmies cilvēces vietu dabā. 

Mums ir steidzami nepieciešams kopīgs skatījums uz pamatvērtībām, lai nodrošinātu ētisku pamatu topošajai pasaules kopienai. Tādēļ mēs kopīgi un ar cerībām apstiprinām sekojošus savstarpēji saistītus ilgtspējīga dzīvesveida principus kā kopīgu standartu, pēc kura vadītos un savu darbību izvērtētu ikviens indivīds, organizācija, uzņēmums, valdība un starptautiska institūcija.

PRINCIPI

I. CIEŅA UN RŪPES PAR DZĪVĪBAS KOPIENU

1. Cienīt Zemi un dzīvību visā tās daudzveidībā.

  1. Atzīt, ka visas būtnes ir savstarpēji saistītas un ikviena dzīvības forma ir vērtība neatkarīgi no tā, kāda ir tās nozīme cilvēku acīs.
  2. Apliecināt ticību iedzimtajai cilvēku godprātībai un cilvēces intelektuālajam, mākslinieciskajam, ētiskajam un garīgajam potenciālam.

2. Ar izpratni, līdzcietību un mīlestību rūpēties par dzīvības kopienu.

  1. Pieņemt, ka tiesības turēt īpašumā, pārvaldīt un izmantot dabas resursus ietver arī pienākumu novērst kaitējumu videi un sargāt cilvēktiesības.
  2. Apliecināt, ka, iegūstot aizvien lielāku brīvību, zināšanas un varu, pieaug arī atbildība par kopējā  labuma veicināšanu.

3. Veidot demokrātiskas sabiedrības, kurās valda taisnīgums, līdzdalība, ilgtspējība un miers.

  1. Panākt, lai kopienas visos līmeņos nodrošinātu cilvēktiesības un pamatbrīvības, un sniegt ikvienam iespēju pilnībā realizēt savu potenciālu.
  2. Veicināt sociālo un ekonomisko taisnīgumu, garantējot ikvienam drošu un jēgpilnu dzīvi, kuras pamatā ir ekoloģiskā atbildība.

4. Saglabāt Zemes bagātības un daili esošajām un nākamajām paaudzēm.

  1. Atzīt, ka katras paaudzes rīcības brīvību nosaka nākamo paaudžu vajadzības.
  2. Nodot nākamajām paaudzēm vērtības, tradīcijas un institūcijas, kas atbalsta Zemes cilvēku un ekoloģisko kopienu ilgtermiņa uzplaukumu.

     Lai īstenotu šīs četras plašās saistības, ir nepieciešams:

II. EKOLOĢISKĀ INTEGRITĀTE

5. Aizsargāt un atjaunot Zemes ekoloģisko sistēmu integritāti, īpaši rūpējoties par bioloģisko daudzveidību un dzīvību uzturošajiem dabas procesiem.

  1. Visos līmeņos pieņemt ilgtspējīgas attīstības plānus un noteikumus, kas padara vides aizsardzību un rehabilitāciju par neatņemamu ikvienas attīstības iniciatīvas sastāvdaļu.
  2. Izveidot un aizsargāt  dzīvās dabas un biosfēras rezervātus, tai skaitā savvaļas sauszemes platības un jūras apgabalus, lai nosargātu Zemes dzīvību uzturošās sistēmas, uzturētu biodaudzveidību un saglabātu mūsu dabas mantojumu. 
  3. Sekmēt apdraudēto sugu un ekosistēmu atjaunošanos.
  4. Kontrolēt un izskaust ievestos vai ģenētiski modificētos organismus, kas nodara kaitējumu vietējām sugām un videi, kā arī novērst šādu kaitīgu organismu ieviešanu.
  5. Apsaimniekot atjaunojamos resursus, piemēram, ūdeni, augsnes, meža un jūras produktus tā, lai netiktu pārsniegti dabiskās atjaunošanās apjomi un tiktu nosargāta ekosistēmu veselība.
  6. Organizēt neatjaunojamo resursu, piemēram, minerālu un fosilā kurināmā, ieguvi un izmantošanu tā, lai ierobežotu to izsmelšanu un neradītu nopietnu kaitējumu videi.

6. Izmantot kaitējuma nepieļaušanu kā labāko vides aizsardzības metodi un gadījumos, kad zināšanas ir ierobežotas, izmantot piesardzības pieeju.

  1. Rīkoties, lai izvairītos no nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma nodarīšanas videi pat tad, kad zinātnes sniegtā informācija ir nepietiekama vai nepārliecinoša.
  2. Likt pierādīt savu nostāju tiem, kas apgalvo, ka iecerētā aktivitāte neizraisīs nopietnu kaitējumu videi, un panākt, lai iesaistītās puses uzņemas atbildību par videi nodarīto kaitējumu.
  3. Panākt, ka lēmumu pieņemšanā tek ievērotas cilvēku darbības kopīgās, ilgtermiņa, netiešās, attālās un globālās sekas.
  4. Novērst jebkādu vides piesārņojumu un nepieļaut radioaktīvu, toksisku vai citu kaitīgu vielu uzkrāšanos.
  5. Izvairīties no militārām aktivitātēm, kas nodara postījumus videi.

7. Apgūt tādus ražošanas, patēriņa un atražošanas veidus, kas aizsargā Zemes atjaunošanās spējas, cilvēktiesības un kopienu labklājību.

  1. Samazināt, otrreiz izmantot un pārstrādāt materiālus, kas tiek lietoti ražošanas un patēriņa sistēmās, un panākt, lai ekosistēmas varētu viegli asimilēt sadzīves atkritumus.
  2. Taupīgi un efektīvi izmantot enerģiju un aizvien vairāk izmantot atjaunojamos enerģijas avotus, piemēram, sauli un vēju.
  3. Veicināt videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību, apguvi un vienlīdzīgu sadalījumu.
  4. Iekļaut preču un pakalpojumu cenā to kopējās vides un sociālās izmaksas un palīdzēt patērētājiem atpazīt produktus, kas atbilst augstākajiem sociālajiem un vides standartiem.
  5. Nodrošināt vispārēju pieeju reproduktīvās veselības aprūpei, kas veicinātu atbildīgu ģimenes plānošanu.
  6. Pieņemt tādu dzīvesveidu, kas uzsver dzīves kvalitāti un materiālu pietiekamību ierobežotā pasaulē.

8. Veicināt ekoloģiskās ilgtspējības izpēti un sekmēt atvērtu iegūto zināšanu apmaiņu un to plašu pielietojumu.

  1. Atbalstīt starptautisku zinātnisko un tehnisko sadarbību ilgtspējības jomā, īpašu uzmanību pievēršot attīstības valstu vajadzībām.
  2. Atzīt un saglabāt ikvienas kultūras tradicionālās zināšanas un garīgo gudrību, kas sekmē vides aizsardzību un cilvēku labklājību.
  3. Panākt cilvēka veselībai un vides aizsardzībai būtiski svarīgās informācijas, tai skaitā ģenētiskās informācijas, publisku pieejamību.

III. SOCIĀLAIS UN EKONOMISKAIS TAISNĪGUMS

9. Izskaust nabadzību, sekojot ētiskajām, sociālajām un vides prasībām.

  1. Nodrošināt tiesības uz dzeramo ūdeni, tīru gaisu, drošu pārtiku, nesaindētu augsni, pajumti un drošiem sanitāriem apstākļiem, piešķirot šim mērķim nepieciešamos nacionālos un starptautiskos resursus.
  2. Sniegt ikvienam cilvēkam ilgtspējīgam dzīvesveidam nepieciešamo izglītību un resursus, kā arī nodrošināt sociālās drošības un aizsardzības tīklu tiem, kas nespēj paši sevi uzturēt.
  3. Atzīt izstumtos, aizsargāt viegli ievainojamos, kalpot tiem, kas cieš, un palīdzēt viņiem attīstīt savas spējas un īstenot savus centienus.   

10. Panākt, lai ekonomiskās aktivitātes un institūcijas visos līmeņos veicinātu taisnīgu un ilgtspējīgu cilvēces attīstību. 

  1. Sekmēt taisnīgu bagātību sadalījumu vienas nācijas ietvaros, kā arī starptautiskā līmenī. 
  2. Vairot attīstības valstu intelektuālos, finansiālos, tehniskos un sociālos resursus un atbrīvot tās no apgrūtinošajiem starptautiskajiem parādiem.
  3. Nodrošināt, lai visa veida tirdzniecība atbalstītu ilgtspējīgu resursu izmantošanu, vides aizsardzību un progresīvus darba standartus.
  4. Pieprasīt, lai transnacionālo kompāniju un starptautisko finanšu organizāciju darbība būtu caurskatāma un vērsta uz sabiedriskās labklājības vairošanu, kā arī likt tām uzņemties atbildību par savas darbības sekām. 

11. Apstiprināt dzimumu līdztiesību un taisnīgumu kā ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumus un nodrošināt vispārēju pieeju izglītībai, veselības aprūpei un ekonomiskajām iespējām. 

  1. Nodrošināt sieviešu un meiteņu cilvēktiesību ievērošanu un izbeigt jebkādu pret viņām vērstu vardarbību.
  2. Sekmēt sieviešu kā pilntiesīgu un vienlīdzīgu partneru, lēmēju, vadītāju un labuma guvēju aktīvu līdzdalību visos ekonomiskās, politiskās, pilsoniskās, sabiedriskās un kultūras dzīves aspektos.
  3. Stiprināt ģimenes un garantēt drošību un mīlošus apstākļus visiem ģimenes locekļiem.

12. Bez jebkādas diskriminācijas aizstāvēt ikviena cilvēka tiesības uz dabas un sociālo vidi, kas atbalsta cilvēka cieņu, fizisko veselību un garīgo labklājību, īpaši pievēršoties pirmiedzīvotāju un minoritāšu tiesībām. 

  1. Izskaust diskrimināciju visās tās formās, piemēram, diskrimināciju pēc rases, ādas krāsas, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģijas, valodas, nacionālās, etniskās vai sociālās izcelsmes.
  2. Apstiprināt pirmiedzīvotāju tiesības uz viņu garīgo mantojumu, zināšanām, zemi un resursiem, un viņiem raksturīgajām ilgtspējīga dzīvesveida paražām.
  3. Godāt un atbalstīt mūsu kopienu jauniešus, palīdzot viņiem veikt savu būtisko lomu ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā.
  4. Aizsargāt un atjaunot vietas, kam piemīt izcila kultūras un garīgā nozīmība.

IV. DEMOKRĀTIJA, NEVARDARBĪBA UN MIERS

13. Stiprināt visu līmeņu demokrātiskas institūcijas un nodrošināt varas caurspīdīgumu un atbildību sabiedrības priekšā, iekļaujošu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un pieeju tiesu varai. 

  1. Atbalstīt ikviena cilvēka tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par vides jautājumiem un visiem attīstības plāniem un aktivitātēm, kas varētu viņus ietekmēt vai interesēt.
  2. Atbalstīt vietējo, reģionālo un globālo pilsonisko sabiedrību un veicināt visu ieinteresēto indivīdu un organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanā. 
  3. Aizstāvēt tiesības uz uzskatu un vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos, biedrošanos un opozīciju.
  4. Ieviest efektīvu un racionālu pieeju administratīviem un neatkarīgiem tiesu procesiem, ieskaitot kompensāciju piešķiršanu par videi nodarīto kaitējumu vai tā draudiem.
  5. Izskaust korupciju visās sabiedriskās un privātās institūcijās, stiprināt vietējās kopienas, palīdzot tām rūpēties par apkārtējo vidi, un deleģēt atbildību par vidi  tāda līmeņa pārvaldei, kur tā var tikt visefektīvāk īstenota.

14. Integrēt ilgtspējīgam dzīvesveidam nepieciešamās zināšanas, vērtības un prasmes formālajā izglītībā un mūžizglītībā.

  1. Nodrošināt ikvienam, it īpaši bērniem un jaunatnei, izglītības iespējas, kas viņiem ļautu sniegt aktīvu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā. 
  2. Sekmēt mākslu, humanitāro zinātņu un dabaszinātņu ieguldījumu ilgtspējības izglītībā. 
  3. Pastiprināt plašsaziņas līdzekļu lomu sabiedriskās apziņas veicināšanā par ekoloģiskiem un sociāliem izaicinājumiem.
  4. Atzīt morālās un garīgās izglītības nozīmi ilgtspējīga dzīvesveida sekmēšanā.

15. Ar cieņu un uzmanību izturēties pret visām dzīvām būtnēm. 

  1. Novērst cietsirdību pret cilvēku sabiedrībā turētiem dzīvniekiem un pasargāt tos no ciešanām.
  2. Aizsargāt savvaļas dzīvniekus no tādām medību, slazdu izlikšanas un zvejas metodēm, kas izraisa spēcīgas, ilgstošas vai nevajadzīgas ciešanas.
  3. Izvairīties no blakus nozvejas vai medīšanas un iespēju robežās izskaust blakus sugu iznīcināšanu.

16. Veicināt iecietības, nevardarbības un miera kultūru. 

  1. Veicināt un atbalstīt savstarpēju sapratni, solidaritāti un sadarbību starp visām tautām un nācijām.
  2. Ieviest visaptverošas stratēģijas bruņotu konfliktu novēršanai un sadarboties lēmumu pieņemšanā, lai vadītu un risinātu vides konfliktus un citas nesaskaņas.
  3. Atbruņot nacionālās drošības sistēmas līdz neprovokatīvam aizsardzības pozīciju līmenim un izmantot militāros resursus miermīlīgiem mērķiem, tai skaitā ekoloģiskai atjaunošanai.
  4. Izskaust kodolieročus, bioloģiskos, toksiskos un citus masu iznīcināšanas ieročus.
  5. Panākt, lai orbitālās un ārējās kosmosa telpas izmantošana atbalstītu vides aizsardzību un mieru.
  6. Atzīt, ka miers ir vienots veselums, ko rada pareizas attiecības ar sevi, citiem cilvēkiem, citām kultūrām, citām dzīvības formām, Zemi un lielo kopumu, kura daļa mēs esam. 

TURPMĀKAIS CEĻŠ

Kā nekad iepriekš cilvēces vēsturē mūsu kopīgais liktenis aicina mūs meklēt jaunu sākumu. Šādu atjaunotni sola Zemes Hartas principi. Lai piepildītu šo solījumu, mums jāapņemas pieņemt un veicināt Hartā ietvertās vērtības un mērķus.

Tam nepieciešamas izmaiņas gan mūsu prātos, gan sirdīs. Mums ir no jauna jāizjūt pasaules globālā savstarpējā atkarība un vispārējā atbildība. Ir tēlaini jāattīsta un jāpielieto ilgtspējīga dzīvesveida vīzija lokālā, nacionālā, reģionālā un globālā mērogā. Mūsu kultūru daudzveidība ir nenovērtējami dārgs mantojums, un dažādas kultūras radīs savus īpatnējus veidus kā īstenot šo vīziju. Mums ir jāpadziļina un jāpaplašina globālais dialogs, kura rezultātā radās Zemes Harta, jo mums vēl ir daudz jāmācās no pašlaik notiekošajiem kopīgajiem patiesības un gudrības meklējumiem.  

Dzīvē bieži ir vērojamas nesaskaņas starp būtiskām vērtībām. Tas nozīmē, ka mums nākas veikt sarežģītas izvēles. Tomēr mums ir jāatrod veidi, kā harmonizēt daudzveidību ar vienotību, brīvības izpausmes ar kopējo labumu, īstermiņa uzdevumus ar ilgtermiņa mērķiem. Katram cilvēkam, ģimenei, organizācijai un kopienai tajā ir sava nozīmīga loma. Radošu vadību ir aicinātas uzņemties mākslas, zinātnes, reliģijas, izglītības iestādes, mediji, uzņēmēji, nevalstiskajās organizācijas un valdības. Valdības, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmēju sadarbība ir būtisks efektīvas pārvaldes priekšnoteikums.  

Lai izveidotu ilgtspējīgu globālu sabiedrību, pasaules tautām jāatjauno savas saistības ar Apvienotajām Nācijām, jāpilda savi pienākumi saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem un jāatbalsta Zemes Hartas principu īstenošana ar starptautiska juridiski saistoša vides un attīstības dokumenta palīdzību.  

Lai mūsu laiks paliek atmiņā kā atmoda jaunai cieņai pret dabu, stingra apņemšanās sasniegt ilgtspējību, pieaugoša cīņa par taisnīgumu un mieru un priekpilna dzīves svinēšana.