EARTH CHARTER

Zemes Hartas darbība

Zemes Hartas Iniciatīva - Latvia

 
 
Īsi par Zemes Hartas Iniciatīvas vēsturi

Zemes Harta ir cilvēku deklarācija par globālo savstarpējo atkarību un vispārējo atbildību, kas satur fundamentālus pamatprincipus tādas pasaules izveidei, kurā valda taisnīgums, ilgtspējība un miers. Tā mēģina noteikt nozīmīgākos izaicinājumus un izvēles, ar ko cilvēce sastopas 21. gadsimtā. Tās principi ir izstrādāti, lai kalpotu par „kopīgu standartu, saskaņā ar kuru virzīt un vērtēt visu iedzīvotāju, organizāciju, uzņēmumu, valdību un starptautisko institūciju darbību”. (Zemes hartas Preambula) Zemes Harta ir rezultāts desmit gadus ilgušam vispasaules starpkultūru dialogam par kopīgiem mērķiem un vērtībām, kas risinājās 20. gadsimta 90. gados. Salīdzinājumā ar citu starptautisku deklarāciju izveidi Zemes Hartas teksta izstrāde bija daudz iekļaujošāks process, kas pamatā balstīts uz sadarbību un līdzdalību. Šis tapšanas process ir Zemes Hartas kā ētiskas vadības sistēmas likumības pirmavots.

I. Zemes Hartas pirmsākumi

„Mūsu kopīgā nākotne” (1987) satur daudzas nozīmīgas rekomendācijas; viena no tām ir Pasaules vides un attīstības komisijas (WCED) atskaite - aicinājums izveidot „Universālu deklarāciju par vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību” “jaunas hartas” formā, kurā ietvertie principi pasaules tautām kalpotu kā ceļvedis pārejai uz ilgtspējīgu attīstību. Balstoties uz šo rekomendāciju, Moriss F. Strongs 1992. gada Rio Samita ģenerālsekretārs (ANO konference „Par vidi un attīstību”), 1990. gadā ieteica Samita laikā izstrādāt un pieņemt Zemes Hartu. Rio Zemes samita sagatavošanas laikā starpvalstu līmenī tika organizētas Zemes Hartas konsultācijas, taču starpvaldību vienošanās par Zemes Hartas principiem netika panākta. Rio deklarācija, kas tika publicēta Samita laikā, satur vērtīgu principu kopu, taču tai trūkst iekļaujošas ētiskas vīzijas, ko daudzi cerēja atrast Zemes Hartā.

Tādēļ 1994. gadā Zemes padomes izpilddirektors Moriss Strongs kopā ar Starptautiskā zaļā krusta prezidentu Mihailu Gorbačovu aizsāka jaunu Zemes Hartas iniciatīvu. Strongu un Gorbačovu kopā saveda Džims Maknīls, WCED ģenerālsekretārs, un Nīderlandes karaliene Beatrikse un premjerministrs Rūds Luberss. Nīderlandes valdība piešķīra sākotnējo finansiālo atbalstu. Tā brīža nodoms bija īstenot projektu kā pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu un izstrādāt hartas uzmetumu, kas ilustrētu topošās globālās pilsoniskās sabiedrības vienošanos par kopīgiem ilgtspējīgas nākotnes principiem.   

Alžīrijas vēstnieks Muhameds Sahnouns bija pirmais Zemes Hartas projekta izpilddirektors 1995. gadā, kad aizsākās jauns starptautisks konsultāciju un pētniecības process vides ētikas, ilgtspējīgas attīstības un starptautiskās jurisprudences jomās. Zemes padomē Kostarikā tika izveidots Zemes Hartas Sekretariāts un par tā vadītāju tika iecelts Zemes Padomes izpilddirektors filipīnietis Maksimo Kalava. 1996. gadā brazīlietis Mirians Vilela kļuva par Zemes Hartas aktivitāšu koordinatoru Zemes padomē. 1996. gada nogalē tika izveidota Zemes Hartas Komisija, kuras uzdevums bija uzraudzīt pirmā uzmetuma izstrādes procesu. To vadīja Strongs un Gorbačovs, un tās daudzveidīgo sastāvu veidoja 23 ievērojami cilvēki no visiem lielākajiem pasaules reģioniem. Komisija uzaicināja Stīvenu C. Rokfelleru, reliģijas un ētikas profesoru no ASV, vadīt un izveidot starptautisku uzmetuma izstrādes komisiju. Uzmetuma izstrādes process, kas aizsākās 1997. gadā, ilga trīs gadus.

Zemes hartas izstrādē piedalījās simtiem organizāciju un tūkstošiem indivīdu. Tika izveidotas 45 nacionālās Zemes Hartas komisijas. Visā pasaulē un arī on-line režīmā Internetā tika organizēti dialogi par Zemes Hartu, un Āzijā, Āfrikā, Centrālajā un Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā un Eiropā notika ievērojamas reģionālas konferences. Zemes Hartā ietvertās idejas un vērtības atspoguļo dažādu intelektuālo avotu un sabiedrisko kustību ietekmi. Tās ir gan pasaules lielāko reliģiju un filozofisko virzienu atziņas, gan jaunais zinātniskais pasaules uzskats, ko cita starpā veido tādas disciplīnas kā kosmoloģija un ekoloģija. Zemes Harta būtu jāuztver kā globālas ētiskas kustības produkts, kas ir iedvesmojusi Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un guvusi plašu atbalstu 20. gadsimta 90. gados. Uzmetuma izstrādes komisija cieši sadarbojās ar Starptautiskās dabas aizsardzības apvienības (IUCN) Vides tiesību komisiju un rūpīgi pārskatīja visas attiecīgās starptautiskās tiesību deklarācijas un līgumus, kā arī vairāk kā 200 pilsonisko sabiedrību deklarācijas un tautas līgumus. Zemes Hartas pamatā ir paplašināta starptautiskā vides un ilgtspējīgas attīstības likumdošana. Tā atspoguļo atziņas un centienus, kas pausti 20. gadsimta 90. gados notikušo septiņu Apvienoto Nāciju Samita tikšanos laikā par vidi, cilvēktiesībām, apdzīvotību, bērniem, sievietēm, sociālo attīstību un pilsētām. Tā atzīst, cik nozīmīga cilvēces attīstībai un vides aizsardzībai ir pārdomātas līdzdalības demokrātijas izplatība.

Zemes Hartas galīgā versija, kas tika apstiprināta Zemes Hartas Komisijas tikšanās laikā UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2000. gada martā, satur preambulu, 16 pamatprincpus, 61 papildprincipus un secinājumus, kam ir dots nosaukums „Turpmākā attīstība”. Preambula apstiprina, ka „mēs tomēr esam viena ģimene uz Zemes un mums ir kopīgs liktenis”, un Zemes Harta aicina ikvienu cilvēku atzīt mūsu kopīgo atbildību, katram atkarībā no savām spējām un situācijas, par cilvēces kopējās ģimenes labklājību, dzīvību uz Zemes un nākamajām paaudzēm. Atzīstot savstarpējo saikni starp cilvēces vides, ekonomiskajām, sociālajām un kultūras problēmām, Zemes Harta piedāvā iekļaujošu, integrētu ētisku sistēmu. Četru pamatdaļu nosaukumi, kuros ir iedalīti principi, norāda uz vīzijas plašumu: I Cieņa pret dzīvību un rūpes par to; II Ekoloģiskā integritāte; III Sociālais un ekonomiskais taisnīgums; IV Demokrātija, nevardarbība un miers. Zemes Harta atklāj virkni kopīgu garīgu attieksmju un vērtību, kas var stiprināt uzticību tās ētiskajiem principiem, un dokuments noslēdzas ar vīziju par mieru un līksmu dzīves svinēšanu.

II. Zemes Hartas Iniciatīva, 2000. – 2005.

Zemes Hartas Iniciatīvas otrā fāze sākās ar formālu Zemes Hartas publiskošanu Miera pilī Hāgā 2000. gada jūnijā. Pēc tam Zemes Hartas Komisija nodeva Zemes Hartas Iniciatīvas pārraudzīšanas un līdzekļu vākšanas pilnvaras jaunizveidotajai Rīcības komitejai, kuras biedru vidū bija arī vairāki Zemes Hartas Komisijas locekļi. Zemes Hartas teksts joprojām ir Komisijas pārziņā, un tās biedri turpina individuāli konsultēt un atbalstīt Iniciatīvu. 2000. gadā Mirians Vilela tika iecelts par Zemes hartas Sekretariāta vadītāju Miera Universitātē. Turpmāko piecu gadu laikā Zemes Harta tika iztulkota četrdesmit valodās un to apstiprināja vairāk kā 2500 organizācijas, kas pārstāv simtiem miljonu cilvēku intereses. Zemes Hartu ir apstiprinājušas arī tādas organizācijas kā UNESCO, Starptautiskā dabasundabasresursusaglabāšanassavienība(IUCN) un Starptautiskā pašvaldību vides aizsardzības padome (ICLEI), kā arī ASV Pilsētu mēru konference. Zemes Harta sniedz lielisku pārskatu par ilgtspējīgas attīstības un pasaules miera pamatelementiem, un drīz vien to sāka plaši izmantot kā mācību līdzekli skolās, koledžās, universitātēs un neformālās izglītības programmās.

Tika pieliktas lielas pūles, lai panāktu Zemes Hartas formālu apstiprināšanu Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību Johannesburgā 2002. gadā. Samita laikā daudzu pasaules valstu līderi un augstākās amatpersonas, kā arī NVO publiski deklarēja savu atbalstu Zemes Hartai. Johannesburgas Deklarācijas gala versijā nav iekļautas skaidras un precīzas atsauces uz Zemes Hartu. Tomēr tā apstiprina Zemes Hartas pamattēmu, kad, aizgūstot Hartas valodu, pauž, ka „mēs deklarējam atbildību cits par citu, par lielo dzīvības kopienu un par mūsu bērniem”. Trupinās centieni panākt formālu Zemes Hartas atzīšanu Apvienoto Nāciju ģenerālasamblejā .
Līdz 2005. gadam Zemes Harta kļuva plaši pazīstama kā globāls vienošanās dokuments par ilgtspējības būtību, ilgtspējīgas attīstības vīziju un izaicinājumiem, kā arī principiem, ar kuru palīdzību ilgtspējīga attīstība var tikt sasniegta. Tā ir tikusi izmantota kā pamats miera sarunās, kā atsauces dokuments globālu standartu un ētikas kodeksu izstrādē, kā resurss pārvaldības un likumdošanas procesos, kā sabiedrības pilnveidošanas instruments, kā atskaites sistēma ar ilgtspējīgu attīstību saistītu izglītības programmu izveidē. Harta ir arī ietekmējusi ANO Dekādes „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” Darbības plāna izstrādi, un Starptautiskā Zemes Hartas organizācija kļuva par UNESCO partneri Dekādes popularizēšanā.

2005. gadā Rīcības komiteja uzsāka plaša mēroga stratēģisku pārskatu par Zemes Hartas Iniciatīvas sasniegumiem, stiprajām un vājajām pusēm. Tas bija gan iekšējs, gan ārējs izvērtējums. Ārējo izvērtējumu vadīja Alans Atkisons, starptautisks konsultants ilgtspējīgas attīstības jomā. Izvērtēšanas rezultātā tika secināts, ka laikā starp 2000. un 2005. gadu tika sasniegts daudz, un ka Iniciatīvai ir liels potenciāls un tā būtu jāturpina, taču tās nākotnes panākumi ir atkarīgi no ievērojamas iekšējās pārvaldes struktūras reorganizācijas un ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas. Stratēģiskais pārskats noslēdzās ar liela mēroga Zemes Hartas konferenci Nīderlandē, ko organizēja Nīderlandes Nacionālā starptautiskās sadarbības un ilgtspējīgas attīstības organizācijas komisija (NCDO) un kas pulcēja vairāk kā 400 Zemes Hartas līderus un aktīvistus. Šajā konferencē tika paziņots Rīcības komitejas lēmums nozīmēt Alanu Atkisonu par jauno Zemes Hartas Sekretariāta izpilddirektoru.

Nīderlandes konferences laikā KIT izdevniecība Amsterdamā izdeva grāmatu „Zemes Harta Darbībā: Ceļā uz Ilgtspējīgu Pasauli”, kuras redaktori bija Pīters Bleizs Korkorans, Mirians Vilela un Alīde Roerinka. Šī publikācija satur sešdesmit esejas, kuru autori ir Zemes Hartas līderi un atbalstītāji visā pasaulē, un tā sniedz vērtīgu pārskatu par Zemes Hartas un ar to saistīto aktivitāšu nozīmi.

III. Zemes Hartas Iniciatīva, no 2006. gada līdz mūsdienām

2006. gadā Zemes Hartas Sekretariāts tika reorganizēts par Starptautisko Zemes Hartas organizāciju (Earth Charter International – ECI). Zemes Hartas Rīcības komitejas vietā 23 dalībvalstis izveidoja jaunu Zemes Hartas Starptautisko padomi Sekretariāta pamatprogrammu un personāla pārraudzībai. Stīvens Rokfellers, Razīna Vegieta no Dienvidāfrikas un Erna Vaitolara no Indonēzijas tika ievēlēti par jaunizveidotās ECI padomes līdzpriekšsēdētājiem. Stokholmā, Zviedrijā, tika izveidots Zemes Hartas Komunikāciju un stratēģiskās plānošanas centrs. Bijušais Zemes Hartas Sekretariāts Miera Universitātē tika pārveidots par Zemes Hartas Centru izglītībai ilgtspējīgai attīstībai. ECI Padome pieņēma jaunu misijas un vīzijas deklarāciju un uzsāka jaunas trešās fāzes politikas un stratēģiju izstrādi.

Nacionālo valstu valdības veica aizvien noteiktākus, formālākus Zemes Hartas atzīšanas pasākumus. Brazīlijas Vides Ministrija noslēdza formālu vienošanos ar ECI Sekretariātu un Petropolisas Cilvēktiesību aizsardzības centru, ko izveidoja Leonardo Bofs un Marsija Miranda, lai popularizētu Zemes Hartu ikvienā Brazīlijas sabiedriskajā sektorā. Zemes Dienas prezidentūras svinību laikā 2007. gadā Meksikas valdības Izglītības un Vides Ministrijas izsludināja publisku apņemšanos izmantot Zemes Hartu kā mācību līdzekli Meksikas izglītības sistēmā. Citu valstu vai pilsētu valdības un pašvaldības aizsāka vai pastiprināja formālu apņemšanos pieņemt, izmantot un ieviest Zemes Hartu, piemēram, Kvīnslendas Štatā Austrālijā, Krievijas Federācijas Tatarstānas Republikā un tādās pilsētās kā Kalgari (Kanādā), Minhenē (Vācijā), Deli (Indijā), Oslo (Norvēģijā) un Sanpaulu (Brazīlijā).

2006. un 2007. gadā Zemes Hartu formāli bija apstiprinājušas 4,600 organizācijas un Zemes Hartas mājas lapu apmeklēja aizvien vairāk cilvēku – apmeklētāju skaits pieauga līdz pat 100,000 mēnesī. Reliģijas un uzņēmējdarbības jomā tika uzsāktas jaunas programmas. Zemes Hartas Jaunatnes iniciatīva turpina augt, un šobrīd tās grupas darbojas 23 valstīs un Zemes Hartai ir 97 formāli atbalstītāji 58 dažādās valstīs. Harta gūst jaunu nozīmi arī politiskajā mērogā, jo tādu globālo problēmu kā klimata pārmaiņas apjoms uzsver mūsu savstarpējo saistību un nepieciešamību pēc kopējas rīcības. ECI tika uzaicināta piedalīties starptautiskā konferencē par Starpkultūru un starpreliģiju sadarbību mieram, ko organizēja ANO Ģenerālās asamblejas prezidents.

Intensīvu trīs dienu seminārnodarbību rezultātā par ilgtermiņa stratēģisko plānošanu, ko vadīja Oskars Motomura un Amana Kī San Paulu, Brazīlijā, 2007. gadā ECI Padome uzsāka jaunu stratēģiju „Decentralizēta pilnvarošana intensitātes paaugstināšanai”, kuras mērķis ir krasi paaugstināt aktīvu līdzdalību Iniciatīvā, izvairoties no nepieciešamības veikt plašu centralizētu jaunu dalībnieku uzņemšanu. Tika izstrādātas un publiskotas jaunās „Darbības vadlīnijas”, lai nodrošinātu atskaites sistēmu un koordinācijas mehānismu šai decentralizētajai aktivitātei, kas virzīta uz Zemes Hartas popularizēšanu un tās vīzijas īstenošanu.

Pēc tam, kad divus gadus bija vadījis Zemes Hartas Iniciatīvas pāreju trešajā fāzē, Alans Atkisons atstāja ECI izpilddirektora amatu, lai veltītu vairāk laika savam konsultāciju biznesam un ar to saistītiem projektiem. Savu saikni ar ECI viņš trupina uzturēt kā padomdevējs. Par jauno ECI izpilddirektoru tika iecelts Mirians Vilela un par ECI Sekretariāta galveno mītni atkal kļuva Miera Universitāte Kostarikā, kur atrodas arī Zemes Hartas Centrs izglītībai ilgtspējīgai attīstībai. 2007. gadā Erna Vaitolara beidza savu darbību kā ECI līdzpriekšsēdētāja un šajā amatā tika ievēlēts Brendans Makijs.

Ieskatoties nākotnē, jāatzīst, ka Zemes Harta starptautiskā nozīme turpina pieaugt un tā kļūst par iedvesmu darbībai, izglītības atskaites sistēmu, starptautisku ieteikuma tiesību dokumentu, kā arī atskaites dokumentu politikas, likumdošanas un starptautisku standartu un vienošanos izstrādei. Zemes Hartas apstiprināšana ir kļuvusi par procesu, kas uzsver praktisku iesaistīšanos, tai skaitā Zemes Hartas izmantošanu par izvērtēšanas atskaites sistēmu. Decentralizēta pilnvarošana paver ceļu straujai ar Zemes Hartu saistītu aktivitāšu izplatībai visā pasaulē. Sekojot šai pieejai, ECI padome 2008. gada maija tikšanās laikā pieņēma plašu stratēģisku plānu, kas paredz sešu operatīvo grupu izveidi, kas uzsāks jaunas aktivitātes Zemes Hartas atbalstam tādās jomās kā Uzņēmējdarbība, Izglītība, Plašsaziņas līdzekļi, Reliģija, Apvienotās Nācijas un Jaunatne.